Reiz sensenajos laikos pie mums atbrauca ģimene, kas bija nolūkojusi sev tikai vienu kaķīti. Ierodoties uz vietas Ķepās - sirsniņās ierāpās vēl kāds kaķītis. Mājās gan aizbrauca tikai viens, taču jau pēc pāris dienām, ģimene bija atpakaļ - viņi lēma par labu adoptēt arī otru minčuku. ❤️

Nu, labi, labi, ne tik senā pagātnē tas viss nebija - tik pērnajā gadā. Un tad sākās košā un krāsainā kopdzīve. Ne vienmēr tā bija viegla, taču pa maziem solīšiem izdevās arvien mierīgāk, mīļāk. Gluži kā tajā senajā parunā - kas ķīvējas, tas mīlējas. Olafiņš, nu jau Pīrādziņš, ir delveris un blēņdaris. Savukārt Mora, jaunajā vārdiņā Maša, mīlulīte un luteklīte. ✨️

Reizi pa reizei dzirkstelītes pašķīst, taču viņi viens otru lieliski papildina. Viens nomierina otru, bet otrs pavelk uz kādu jestru rotaļu. Garlaicīgi? Tā nemēdz būt.

Saimnieki dara visu, lai katrs justos labi - laimīgs un apmierināts. Lai ņammīte visgardākā un bužināšana vismīļākā. Gādā un rūpējas, lai katram mīlulim savs komfortiņš. ❤️

Paldies ĢIMENEI par bezgalīgu mīlestību. ❤️❤️❤️